Latvijas sinoptiķi prognozē, ka šī gada ziema būs neparasta un pat netipiska mūsu reģionam. Laikapstākļi neatbildīs ierastajam priekšstatam par Latvijas ziemu ar stabiliem mīnusiem un biezu sniega segu – sinoptiķi norāda, ka iedzīvotājiem nāksies pielāgoties un pieņemt šīs izmaiņas kā jauno realitāti.
Ilgtermiņa klimatiskie novērojumi rāda, ka februāris tradicionāli ir visskarbākais ziemas mēnesis Latvijā, tomēr sinoptiķi arī šomēnes nesola noturīgu sniega segu un izteikti baltu ziemu.
Prognozes liecina, ka gaisa temperatūra pazemināsies un sals kļūs noturīgāks vien atsevišķos periodos, bet starplaikos turpinās valdīt pelēka un mainīga ziema ar atkušņiem un brāzmainiem dienvidrietumu vējiem, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.
Kad Latvijā bērnam ir īstais brīdis spert pirmos soļus finanšu pratībā
Kopumā februāra vidējā gaisa temperatūra gaidāma par vienu līdz diviem grādiem augstāka nekā ierasts. Par normu tiek uzskatīta temperatūra no mīnus 6,8 līdz mīnus 6,3 grādiem Latvijas austrumos un no mīnus 2,9 līdz mīnus 2,8 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Tāpat paredzams, ka nokrišņu daudzums šomēnes nedaudz pārsniegs ierasto normu.
Bet..
Silto ziemu un sniega trūkumu izmantojuši kūlas dedzinātāji. Pirmais gadījums reģistrēts jau 18. janvārī, kad uguns nopostīja sauso zāli 20 kvadrātmetru platībā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere. Pēdējā diennaktī Latvijā fiksēti trīs kūlas ugunsgrēki – Olaines pagastā nopostīta 200 kvadrātmetru platība, Grobiņas pagastā uguns iznīcinājusi 50 000 kvadrātmetru lielu platību, bet Ziru pagastā nodegusi 8000 kvadrātmetru liela teritorija.
Parasti pirmie kūlas ugunsgrēki sākas pavasarī, līdzko nokūst sniegs, taču šogad, ja laika apstākļi nemainīsies, postošā “kūlas dedzināšanas sezona” var sākties agrāk nekā citkārt, prognozē Vetere. Jau februārī VUGD reģionālo struktūrvienību darbiniekiem plānotas tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai vienotos par kopīgu rīcības plānu kūlas dedzināšanas apkarošanā.
Dabas pētnieks Vilis Bukšs atklāj, kad Latvijā sagaidīsim pirmo sniegu: ”Ilgi nav jāgaida”
Arktikas vidējās gada temperatūras paaugstināšanos pavada mūžīgā sasaluma kušana, jūras ledus un ledāju masas samazināšanās. Šie procesi rada kaskādes efektu, mainot ierastos atmosfēras cirkulācijas mehānismus. Pat ar gigantisku sasilšanu par 15–20 °C ziemas temperatūra polārajos reģionos saglabājas negatīva, taču būtiski ietekmē gaisa masu veidošanos, kas nonāk mērenajos platuma grādos.
Arktikas ledus segas izmaiņas izjauc tradicionālos augsta spiediena modeļus, kas noved pie polārā virpuļa pavājināšanās vai nobīdes. Šis process padara ziemas neparedzamākas un rada apstākļus ekstremālu laikapstākļu veidošanās procesam.
Ir izstrādāta arī prognozes par ziemas sezonu gaidāmajām anomālijām tuvākā nākotnē. Par to raksta turpinājumā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
